Zāļu alerģija

No rūpniecības, tostarp ķīmiskās rūpniecības, attīstības viedokļa ir iegūts daudzas dažādas zāles, kas ir kļuvušas stingri noteiktas praktiskajā medicīnā.Līdztekus pozitīvam terapeitiskajam efektam tiem ir arī blakusparādība. Visā pasaulē zāļu lietošana iedzīvotāju vidū pieaug. Un diezgan bieži cilvēki paši izraksta narkotikas, t.i.ir iesaistīti pašterapijā.Vispopulārākais šajā nozīmē cilvēku vidū ir antibiotikas, sulfonamīdi un antipirētiskie līdzekļi. Tādēļ palielinājās zāļu terapijas izraisīto blakusparādību sastopamība. No tiem medicīniska alerģija ir nozīmīga loma. Ar zāļu alerģiju organismam ir sensibilizēta jutība pret narkotikām. Parasti reakcija notiek ar atkārtotu zāļu lietošanu, retāk - ar ilgu primāro ārstēšanas kursu.

AD Ado dala zāļu alerģijas 3 grupās: akūta, subakīda un ilgstoša. Akūts attīstās uzreiz vai pirmajā stundā pēc sensibilizētā organisma ievadīšanas brīža un klīniski izpaužas kā anafilaktiskais šoks, Quinck edema, astmas lēkme. Subakūtas reakcijas rodas pirmajās 24 stundās pēc zāļu ievadīšanas. Tie ir nātrene, dažreiz drudzis. Ilgstošas ​​reakcijas rodas vairākas dienas vai nedēļas pēc zāļu alergēna ievadīšanas. Klīniski tās izpaužas kā ekzēma, nātrene, bronhiālā astma.

Zīdainim alerģijas var parādīties arī ar mātes pienu, ja šīs zāles saņem mātei.

Zāļu alerģijas profilakse noslēdz primārās un sekundārās darbības. Primārās darbības tiek veiktas šādos gadījumos. Mēs piekrītam B. Y. V. Votchal atzinumam, kurš norādīja, ka zāles ir jānosaka tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams, kad to nav iespējams izrakstīt, jo neveikšanas kaitējums neapšaubāmi būs lielāks par zāļu iedarbību. Nelietojiet zāles jau ilgu laiku. Veicot ārstēšanu, ir jāpatur prātā zāļu alerģijas rašanās iespēja. Otrās profilakses mērķis ir novērst alerģiskas reakcijas veidošanos organismā, kas ir jutīga pret zālēm. Pirms zāļu lietošanas Jums jāizslēdz paaugstinātas jutības( nieze, nātrene, alerģisks rinīts, bronhiālā astma) klātbūtne.